SEO pakalpojumi: reklāma un realitāte

Neuztraucieties, neviens netiks atmaskots. Pastāstīšu par to, kā vienatnē pacēlu vienu interneta vietni, lai to varētu sameklēt un sāktu nākt klienti. Izdarīju to vairāku gadu laikā un neizmantoju nekādus maksas rīkus. Pašmācības ceļā apguvu, kā to dara, ievēroju Latvijas interneta īpatnības, kaut ko panācu. Domāju, ka raksts noderēs visiem interneta projektu sācējiem. Tas SEO nav tik melns, kā to mālē, ar to var tikt galā ikviens.

Kāpēc šo rakstu nelasīt

Neliela atkāpe.

Reiz zinātnieki iemācīja zema ranga pērtiķim izvilināt no viltīgas ierīces banānus un palaida atpakaļ būrī. Ielika turpat arī to viltīgo ierīci. Bara locekļi nepūlējās apgūt jauno mākslu un vienkārši atņēma pērtiķim banānus.

Tad zinātnieki to pašu iemācīja pērtiķu bara vadonim. Bara locekļi neatļāvās viņu piekaut un atņemt banānus, tāpēc ļoti uzmanīgi un ieinteresēti mācījās, kā pašiem tikt pie banāniem.

Tieši tas pats notiek cilvēku sabiedrībā. Kam nav autoritātes, to neviens (tieši tā, pilnīgi neviens) neņem par pilnu. Tāpēc ikvienam ir jāpierāda, ka prot un spēj kaut ko, lai viņa teikto uzklausītu, rakstus lasītu, video un postus laikotu. Es to nedarīšu. Nevis tāpēc, ka nebūtu, ar ko palielīties, bet principā. Nepatīk man, ka saprātīgi cilvēki uzvedas kā prasti zvēri.

Kā viss sākās

Reiz bija pavisam jauna, svaigi uztaisīta interneta lapa. Dizaineris bija absolūti laimīgs par savu unikālo veidojumu. Iesākts bija veselās trijās valodās. Teksti bija tiktokiski īsi. Katrā valodā bija kādas piecas lapas. Trafiks bija nulle, apaļa nulle, kā pilnmēness.

Mans darbs bija iemācīties SEO pamatus un sakārtot tehniskās lietas šajā vietnē.

Kādi tad ir tie pamati

Trijos vārdos: title, description un bilžu alt tegi.

Parasti neviens šos neaizpilda. Gūglis to uzskata par ļoti sliktu toni un nerāda lapas tiem, kas gribētu tās atrast.

Lapas virsraksts jeb title pašā vietnē parasti nekur neparādās. Tas parādās tikai meklētājā.

Lapas apraksts jeb description senāk bija redzams meklētājā, bet kādus gadus Google arī tur vairs nerāda un pats izvēlas no lapas teksta kādas divas rindiņas, kas viņaprāt cilvēkam šķistu visinteresantākās.

Attēli lapās nav vieni paši, tiem ir paredzēti vairāki atribūti, un viens no tiem ir alternatīvais apraksts jeb alt tegs. Interneta pārlūks to rāda, ja lietotājs izvēlas attēlus neielādēt. Tos lasa programmas neredzīgajiem. Un, pats svarīgākais, tajos var uzstājīgi norādīt nozīmīgākos atslēgvārdus.

Ir vēl daudz citu nianšu, bet uzskaitītie trīs ir paši svarīgākie, kas papildus ir jādara, lai gūglis labāk izturētos pret interneta vietni un rādītu augstāk meklēšanas rezultātos. Tālāk pastāstīšu, ka ar šiem trijiem pilnīgi pietiek, lai iegūtu labus apmeklētības rādītājus.

Kur šos trīs zvērus atrast? Manā gadījumā bija Wordpress, un tam jāuzinstalē Yoast plugins. Tad katrā lapā būs vietiņas, kur tos ierakstīt. Nosaukumi angļu valodā ir akurāt tieši tādi: title, description, alt. Kur tos meklēt citās vietņu veidošanas platformās? Gūglis palīdzēs un sīki, sīki izstāstīs. Ko tur rakstīt? Pat to lasiet tālāk.

Kas tie tādi atslēgvārdi

Bez tiem nekur. Ar tiem jādraudzējas. Tie jāmeklē.

Tie ir vārdi vai frāzes, kuras cilvēki raksta gūglī. Vispār interesanti ir iegājies: lai tiktu pie jaunākajām ziņām, ko palasīt pie rīta kafijas, cilvēki neklikšķina bukmārkus jeb grāmatzīmes (ikdienas lapas var nolikt viena klikšķa attālumā). Pat neraksta adreses laukā delfi.lv. Nē, ieraksta meklētājā "ziņas" un klikšķina uz pirmā rezultāta. Tas ir tas pats, kas iet uz veikalu caur izziņu biroju. Nu vai nav stulbums? Atvainojos par izteicienu.

Labi, atgriežamies pie tēmas. Tātad "ziņas" ir atslēgvārds, ar kura palīdzību cilvēks vēlas saņemt jaunākos notikumus. Un tāpat ir visās dzīves un biznesa jomās. Ir jāsameklē visi iespējamie atslēgvārdi, ar kuru palīdzību cilvēks meklē kaut ko, kas ir tieši vai netieši saistīts ar jūsu biznesu. Katrā gadījumā jo vairāk, jo labāk. Jo tas ir tas paņēmiens, kā nokļūt ļaužu redzes lokā. Tieši tas arī ir SEO.

Gudri SEO speciālisti stāsta, ka jāņem dārgi maksas rīki un jāmeklē, pēc tam jāšķiro, jāliek kopā vienādie. Runa ir par daudziem tūkstošiem, kas gan to ar rokām var izdarīt, tāpēc noteikti vajag pirkt dārgus instrumentus, jo par velti piedāvā sameklēt tikai kādus simtus, ne vairāk.

Tā ir taisnība. Angliski un krieviski runājošās zemēs. Latvijā viss ir vienkārši un piezemēti. Es runāšu tikai par Latviju un latviešu valodu, jo esmu sapratis, ka labi uzrakstīt varu tikai dzimtajā valodā. Man duras ausīs vissīkākās kļūdiņas, un domāju, ka citiem ir tāpat, tāpēc nekaitinu svešās mēlēs runājošos.

Tātad latviešu valodā atslēgvārdu ir sasodīti maz.

No vienas puses ir viegli, jo visu var izdarīt ar rokām. Par baltu velti. Saviem spēkiem. Jo kurš gan vēl labāk spēj slavināt savus produktus un pakalpojumus, ja ne pats pārdevējs? Kas gan tas ir par pārdevēju, ja nemāk ilgi un rūpīgi stāstīt par to, ko pārdod un dara? Atliek tikai to visu uzlikt uz papīra (uzrakstīt tekstu interneta lapām), un gatavs, iznāk ļoti laba, strādājoša vietne, kas pati atved klientus.

No otras puses... Tirgus ir mazs, trafika jeb apmeklētības ir maz, nevar daudz ko izdarīt no tā, ko var lielās zemēs.

Kur tos atslēgvārdus ņemt

Vietnes dzīve sākas ar atslēgvārdiem. Nav vērts taisīt kaut ko tāpat, kā pašam šķiet labi un pareizi. Ir jātaisa tas, par ko interesējas tauta, jo tikai tā var iziet tautā.

Pats vienkāršākais un triviālākais ir pavaicāt pašam gūglim. Piemēram, par SEO. Ierakstām meklētājā šos trīs burtus un atstarpi. Izbirst kādi desmit piedāvājumi. Lūdzu, tie ir pirmie rezultāti. Pierakstām tabuliņā.

Pēc tam rīkojamies ļoti, nu ļoti viltīgi. Aiz tukšuma ierakstām burtu "a". Sarakstiņš pamainās. Ja redzam tajā kaut ko noderīgu, pierakstām tabuliņā. Un tā mehāniski izmēģinām visus alfabēta burtus.

Nebaidieties, triju vārdu kombinācijas neviens normāls latvietis neraksta, nerunājot nemaz par kaut ko garāku. Kāda jēga, ja tāpat latviešu internetā nekā nav? Pietiek ieklabināt pāris burtus, un dabū visu, kas ir pieejams. Ko cilvēkam vairāk vajag.

Tādā veidā gana ātri var tikt pie pašiem zināmākajiem atslēgvārdiem. Ja to iznāk daudz, tad jāsakārto kaut cik loģiski, un iznāk vietnes struktūra. Tā tad ir jāņem par pamatu lapu veidošanai. Jā, es kā jaunizcepts seošņiks uzskatu un ar putām uz lūpām apgalvoju, ka jāsāk nevis ar dizainu, bet šādi te iegūtu struktūru. Protams, vienmēr jau var pieaudzēt klāt, kā darīju es, bet labāk tomēr ir sākt pareizi. Vietni taču taisa nevis sev un tuvākajiem draugiem, bet cilvēkiem, kas jautā gūglim. Vēl jo vairāk tad, ja nav iepriekš izpopularizēta brenda, un arī to cilvēki prasīs gūglim, kā nu mācēs, un gūglis palīdzēs pēc masveida pieprasījumu līdzības.

Kas grib smelties ārzemju pieredzi, tas prasa gūglim par atslēgvārdu izpēti angļu valodā un semantisko kodolu krievu valodā. Ir ļoti, ļoti daudz informācijas par to, kur ņemt atslēgvārdus un ko ar tiem tālāk darīt.

Struktūra ir. Ko tālāk

Tālāk jāņem viss labākais no konkurentiem. Un jāturas pie ierasta, visiem pazīstama formāta un izvietojuma. Ja cilvēks atnāk un ierauga kaut ko neredzētu, tad pastāv pie vārtiem, pabrīnās un aiziet prom. Cilvēkam parastajam vajag to, kas ir visur. Nekādas pārliekas ekstravagances, nekādas pārgalvīgas idejas. To var unikāliem brendiem un savējiem. Veikaliem un pakalpojumiem plašai publikai tas nestrādā.

Internetveikalu dizains ir diezgan vienāds. Nevis pēc krāsām, bet funkcionālo elementu izvietojuma. Pašā augšā parasti ir logo, meklētājs, telefons, iepirkumu grozs. Cilvēki to sagaida, tā ir pierasts, tāpēc nevajag izgudrot divriteni ar stūri pakaļā, ja grib, lai tauta nāk un pērk.

Svarīgs SEO aspekts: galvenā lapa ir pati svarīgākā. Saka, ka tai ir vislielākais svars. Tāpēc tajā jābūt visam galvenajam un saitēm uz visām pārējām lapām, jo īpaši biznesam nozīmīgākajām. Tā saucamais lapas svars ir apgriezti proporcionāls klikšķu skaitam no sākumlapas. Tas nozīmē, ka visam svarīgākajam jābūt viena, nu labi, divu un ne vairāk kā trīs klikšķu attālumā no sākumlapas. Šis aspekts ir jāņem vērā, veidojot vietnes struktūru. Un no šī aspekta tieši izriet, kas tiks likts izvēlnēs jeb menu.

Tādējādi vietnes dizains nav nekāda māksla vairs, dizainu nosaka tirgū dominējošais vairākums. Dizains mainīsies tikai un vienīgi visiem kopā, lēni un pamazām. Pretējā gadījumā vietne neizdzīvos. Kaut gan ir izņēmumi. Bet uz to nevajag orientēties, ja grib taisīt biznesu, nevis pašizpausties draugu priekšā.

Komerciālie faktori

Tas ir nākamais briesmīgais zvērs, kas iznāk seošņika jau tā ērkšķu pilnajā ceļā.

Patiesībā nav tik traki, viss ir vienkārši un loģiski. Gūglis iegūst popularitāti ar to, ka rāda cilvēkiem to, ko tie vēlas ieraudzīt. Protams, grūti viņam, nabagam, iet, jo kā gan var uzminēt, ka ar vārdiņu "siluets" ir domāta filma, nevis instrukcija, kā ar pirkstiem taisīt uz sienas baismīgas ēnas tumšā rudens vakarā? Tāpēc gūglis vāc un krāj visu, ko var sagrabināt: no kurienes uz kurieni cilvēks pa internetu staigā, cik ilgi uz ko skatās, un mēģina uzminēt dzimumu, vecumu, ādas krāsu, ticību, noslieces, atkarības, konta stāvokli, draugu loku, mašīnas krāsu, suņa vārdu un visu pārējo, trijiem vārdiem sakot, lēmumu pieņemšanas faktorus. Daudzi raizējas par šādu te spiegošanu un pat likumus izdod, ka ES vietnēm obligāti jābūt jautājumiem par kukijiem un citiem mošķiem, lai cilvēkam dotu iespēju izvēlēties – ļaut gūglim špionēt vai nē. Ja vietni reklamē ar gūgļa palīdzību, tad pēc kāda laika gūglis uzstāda ultimātu: vai nu ir jaunākais un krutākais kukiju jautājums, vai reklāma tiek apturēta. Bez variantiem.

Tā, aizrunājos, atgriežamies pie tēmas. Komerciālie faktori tātad. Saraksts garš, nosaukšu tikai dažus. Cenas, reitingi, atsauksmes, ražotājs, darbības pogas (nevis saites), filtrs, ātrā apskate, piegādes termiņš, vizualizācija, artikuls, papildu piedāvājumi, servisu centru adreses, kompānijas vēsture, struktūra, personāls, adrese, karte, vadītāja uzruna, svešas reklāmas trūkums, saites autoritatīvās vietnēs, interneta adreses lasāmība, darba laiks, sauklis, cenu kalkulators, korporatīvie klienti, kādi 50 fakti par loģistiku un daudz kas vēl līdzīgā garā.

Tam visam ir jābūt vietnē, ja grib, lai tauta un gūglis vietni uztvertu nopietni. Attiecībā uz vietnēm par medicīnu un juridiskajiem pakalpojumiem prasības ir vēl stingrākas.

Nu un pilnīgi loģiski. Piemēram, vairumbāzes vietnē jānorāda ne vien adrese un karte, bet arī jāuzzīmē, kā tieši fūrei piebraukt, kur nest papīrus un kur ir tualete, lai šoferim nav jāmokās. Šoferis tomēr ir klients, un pret klientiem jāizturas ar cieņu, citādi no biznesa nekas liels neiznāks.

Vai arī pircējs vēlas saņemt preci Omniva pakomātā, bet par pakomātiem nekur nekas nav teikts. Nu, ko darīt, jāliek prece grozā un jāiet cauri pirkšanas vednim. Un tur atklājas, ka ir daudz kas cits, izņemot tieši šo pakomātu. Nu viss, grozs tiek pamests, un pārdošanas speciālists var brīnīties, kāpēc tā.

Satura aizpildīšana

Šausmīgi gudrs vārdu salikums, ar ko jāsaprot, ka jāraksta viss iespējamais par precēm un pakalpojumiem. Jo vairāk, jo labāk.

Katra internetveikala preces lapa ir jāuztver kā atsevišķa lapa, kuru gūglis vērtēs un par kuru lems, rādīt cilvēkiem vai nē. Tāpēc jāizdara viss iespējamais, lai šī lapa būtu labāka nekā konkurentiem.

Pakalpojumu vietnē jādara tas pats, un tekstam ir jābūt garākam nekā internetveikalā. Teorētiski garākam nekā konkurentiem. Praktiski vismaz 2000 vārdiem.

Kāpēc tas saturs jāraksta

Lapas saturs ir viens no nedaudziem galvenajiem optimizācijas faktoriem. Latvijā ar saturu vien var tikt tālu, neraizējoties daudz par vietnes vecumu un atpakaļsaitēm jeb baklinkiem.

Ja vietnē ir atrodamas lapas par visiem tirgus nišā sastopamajiem atslēgvārdiem, tad gūglis saprot, par ko vietne ir, un rāda cilvēkiem, kas meklē tajā virzienā. Nav ieteicams jaukt vienā vietnē vairākas tēmas, piemēram, traktortehnikas nomu un smaržu bodi, un baložpasta vēsturi. Jo pilnīgāk ir apskatītas visas tirgus nišas tēmas, jo lielāka varbūtība, ka gūgis rādīs šīs lapas tuvāk meklēšanas saraksta augšgalam. Un, kā zināms, puse cilvēku klikšķina uz pirmā meklēšanas rezultāta, trešdaļa uz otrā, desmitā daļa uz trešā un tā tālāk, vārdu sakot, jo tālāk no augšgala, jo eksponenciāli mazāk apmeklētāju. Jo lielāks cūku bars pie siles, jo vairāk paliek malā. Diemžēl ir tā, ka internetā pie meklētāja siles tiek tikai paši resnākie. Daži resnie vairo savu resnumu, nesot mugurā kaudzi sivēnu, tādējādi iekarojot vietu pie siles, un kaut kas no tās tiek sivēniem, kuriem citādi netiktu vispār nekas. Ja pārtulko šo metaforu saprotamā valodā, tad daudzi pērk vietas lielos internetveikalos, piemēram, ībejā vai 220.lv, vai preču meklētājos, piemēram, kurpirkt.lv, kā arī katalogos, piemēram, zl.lv.

Kā rakstīt saturu

Pastāstīšu, kā to daru es. Nekā šausmīgi gudra.

Sameklēju kārtējo atslēgvārdu, kuru meklējot cilvēkam vajadzētu ieraudzīt manu vietni. Izmantoju pašu gūgļa meklētāju. Ar laiku, iedziļinoties tēmā, atrodas arvien jauni atslēgvārdi, pat neaizņemtas tirgus nišas.

Uztaisu worda dokumentu. Nosaucu ar atrasto atslēgvārdu sev zināšanai.

Veru vaļā visus atrastos rezultātus. Ne tikai pirmos desmit, bet kādus 20-30, līdz beidzas kaut cik sakarīgas lapas par šo tēmu. Protams, visas ir latviešu valodā.

Lasu un pierakstu faktus un domas par doto tēmu. Vācu visu, ko vien iespējams savākt. Parasti nekas daudz nesavācas, normāla garuma rakstu tā uztaisīt neizdodas.

Ķeros pie angļu valodas. Prasu gūglim blogu rakstus par tēmu. Lasu un rakstu saviem vārdiem visu, ko var atrast. Tā pamazām savācas 1500-2500 vārdu.

Tekstā bieži izmantoju atrasto atslēgvārdu. Pārsvarā nominatīvā un nenoteiksmē, retāk locījumos. Doma tāda, ka atslēgvārdam vai frāzei tekstā ir jābūt lielākā skaitā par visiem pārējiem vārdiem, neskaitot saikļus un palīgvārdiņus. Var to darīt zinātniski pareizi, lielajām valodām pat ir instrumenti, bet latviski pietiek arī tā, jo internets ir diezgan piemēslots.

Atslēgvārdu izmantoju virsrakstos. Tekstā obligāti jābūt virsrakstiem, tas ir, struktūrai. Wordā šo struktūru taisu ar heading1, heading2 un heading3 stiliem. Heading1 ir tikai viens, pašā sākumā kā raksta nosaukums. Heading2 ir lielāko apakštēmu virsraksti, heading3 apakšapakštēmām. Nav aizliegts dalīt vēl sīkāk. Heading1 parasti ir precīzi tāds kā atslēgvārds. Vai kā šajā rakstā – atslēgvārds "SEO pakalpojumi" un kaut kas vēl.

Ir ieteicams tekstu strukturēt, tas ir, ielikt sarakstus un tabulas. Ja kaut kas jāuzskaita, tad noformēju kā sarakstu ar attiecīgu worda formatējumu. Tabulas labāk taisīt no jauna, nevis kopēt un mēģināt pārveidot, jo pēc tam būs problēmas ar publicēšanu.

Beigās dokumentā aiz sev saprotama atdalītāja ierakstu to, kas būs title un description.

Title obligāti jāsākas ar nepārveidotu atslēgvārdu. Garums ir apmēram 60 burti. Wordā tipiskā ekrānā tā ir nepilna rindiņa. Ļoti ieteicams izmantot visu pieļaujamo title garumu. Var ierakstīt kaut ko, kas ieinteresēs cilvēkus. Nereti tur raksta firmas nosaukumu aiz vertikālas svītras. Ja zīmols nav attīstīts un populārs, tad tas ir pilnīgi lieki. Labāk tad ierakstīt telefonu un košumam kādu piemērotu emoji simbolu.

Tā kā gūglis gandrīz nemaz vairs nerāda description, tad aizpildu tā, ķeksītim. Kad raksts ir uzrakstīts un smadzenēs vēl griežas domas par to, tad ir viegli 150 burtos jeb divās rindiņās apkopot saturu.

Pēc tam meklēju bildes. Laimīgs tas, kas tās var ražot pats, piemēram, fotografēt savu darbu vai uzzīmēt. Man tādas laimes nav, tāpēc meklēju kaut ko par raksta tēmu. Tā kā darbam nekāda nauda netiek tērēta, tad maksas fotokrātuves atkrīt un izvēle dramatiski samazinās. Reizēm ļoti jāpriecājas, ka var kaut vienu bildīti atrast. Ierakstu gūglī angļu valodā kaut ko, kas varētu attiekties uz tēmu, izvēlos attēlu sadaļu, pēc tam Tools -> Usage rights -> Creative Common licences. Un pat tur jābūt uzmanīgam, jo ne viss ir atļauts brīvai izmantošanai. Katrai bildei jāskatās, lai būtu uzrakstīts, ka tā ir publicēta ar cc0 vai analogu licenci, ka netiek prasīts norādīt, kur bilde ņemta vai vēl kaut kas.

Pēc tam lejupielādētās bildes ar grafisko programmu pārveidoju izmērā 800x600 vai tuvu tam un saglabāju webp formātā. Tas jādara tāpēc, ka attēlu izmērs ļoti ietekmē lapas ielādes ātrumu, kas ir kritisks faktors. Jā, attēls nav ļoti labs, izšķirtspēja ir sūnaina, bet tā vajag, lai cilvēks sagaidītu, kamēr lapa ielādējas, un nepaspētu pārdomāt. Šajā virzienā arī var dziļi rakt, ir instrumenti, padomi, metodes visām gaumēm un lapu hostēšanas platformām.

Iedodu failam nosaukumu latviešu valodā latīņu burtiem. Faila nosaukumam jāsākas ar atslēgvārdu. Uz to arī gūglis skatās, tas ir sīks, bet viens no 200+ faktoriem.

Līdz ar to sagatavošanās darbi ir pabeigti. Labam rakstam aiziet vairākas pilnas darba dienas.

Publicēju rakstu. Manā gadījumā ir Wordpress parastais. Raksta nosaukums ir atslēgvārds (nekur ārā neparādās, tikai savai zināšanai). Teksta daļā vienkārši iekopēju to, ko esmu sarakstījis wordā, izņemot apakšā pierakstīto title un description tekstu. Iekopējot saglabājas virsraksti, saraksti un tabulas, kas ļoti atvieglo darbu, jo wordā formatēt ir vieglāk.

Pēc tam paritinu publicēšanas ekrānu vēl uz leju un iekopēju attiecīgajos lauciņos title un description.

Pēc tam ir kārta bildēm. Lieku tās pa vienai, pēc iespējas salāgojot ar teksta saturu. Uzreiz ierakstu alt tekstu. Sākumā rakstu atslēgvārdu, pēc tam dažos vārdos to, ko redz attēlā. Lapā alt tegi nedrīkst būt vienādi. To garums nav ļoti ierobežots, tā ka ir daudz vietas, kur izvērsties.

Un lapa ir gatava publicēšanai. Spiežu attiecīgo pogu, nokopēju saiti, iekopēju citā pārlūkā un apskatos, vai viss ir labi. Pēc tam nokopēto saiti iekopēju Search Console ekrānā, lai ar roku pievienotu gūgļa indeksam. Es labāk pats aicinu gūgli noindeksēt, nekā paļaujos uz viņa žēlastību. Kā nekā krietns darbs ir ielikts.

Tā paiet seošņika ikdiena. Tā ir lauvas tiesa darba pie vietnes popularizēšanas jeb optimizēšanas. Ideālā gadījumā tas būtu jādara pašam labākajam pārdevējam, kurš labi pazīst auditoriju, prot to pareizi uzrunāt. Bet dzīve ir grūta, parasti cilvēks atnāk un saka, lai viss ir čiki, lai lapa ir topā, bet pats neko nestāsta, bildes nedod un uz e-pastiem neatbild. Ej nu uzbur viņam galdiņ, klājies...

Mākslīgais intelekts

Tagad tas ir dikti modē. Tā kā lasu daudz, kas internetā sarakstīts, tad bieži uzduros uz ļoti ūdeņainiem un diezgan vienādi formatētiem tekstiem. Parasti tajos nav nevienas konkrētas domas un oriģinālas idejas. Ir kaut kāda vispārīga tēmas apmuļļāšana. Un cilvēki tādā veidā mēģina piesaistīt klientus?

Mākslīgais intelekts pēc būtības pasniedz kaut ko līdzīgu aritmētiskajam vidējam par uzdoto jautājumu. Tas nespēj ieinteresēt. Tas nespēj pateikt neko konkrētu. Tas nespēj iedot rozīnīti. Vai emociju. Turklāt latviski tas izsakās diezgan bēdīgi, valoda klibo, ir tāda angliska, tikai ar latviešu burtiem.

Manuprāt, ja vietni taisa pakalpojumu pārdošanai, tad ir jāparāda sava prasme attiecīgajā jomā. Ir jāstāsta, kā tieši to dara, kādas ir nianses. Vajag pēc iespējas vairāk detaļu. Vajag ievilkt klientu saistošā stāstā par iespējām un variantiem, vajag pasniegt savu profesionālo skatījumu. Tas ir jādara ilgi un daudz, lai potenciālais klients ne vien noticētu, bet arī ieinteresētos, iesaistītos, lai rastos emocionāls kontakts un savstarpēja sapratne.

Vai mākslīgais intelekts to spēj? Pagaidām pilnīgi nemaz.

Mīti un pasakas, maldi un ilūzija

Īsi esmu pastāstījis, kā saviem spēkiem un bez līdzekļu ieguldīšanas attīstīt savi interneta vietni tā, lai uz to nāktu cilvēki un kļūtu par klientiem. Kā redzams, nekādas speciālas zināšanas nav vajadzīgas. Nu labi, ir vajadzīgas, bet lielākā darba daļa ir izdarāma bez tām.

Kā ir labi saprotams, šis darbs prasa daudz laika. Tā ka ir maldīgi domāt, ka var aiziet uz digitālā mārketinga aģentūru, mazliet samaksāt, un viņi ātri visu izdarīs. Ko izdarīs? Tas ir liels jautājums.

Ir sen praksē pārbaudīts fakts, ka ir jādara pašam, ja grib izdarīt labi. Tātad par SEO jeb interneta lapas popularizēšanu ir jāinteresējas pašam, jāuzzina, kā to dara, kāpēc dara tieši tā un kādas ir sekas.

Neskatoties uz plašo pakalpojumu klāstu, kādu piedāvā daudzas firmas, galvenais darbs ir jādara pašam. Biznesa pamatā ir kontakts ar klientu, personīga pieeja, informēšana. Pārējais viss – dizains, tehniskas nianses, auditi, analīzes, reklāma – ir otršķirīgi. Protams, ar otršķirīgām lietām vien var kaut ko nopelnīt. Tā dara daudzi un pat nezina, kas ir patiesi ilgstoša un stabila biznesa pamatā, tāpēc viņus mētā tendenču viļņi un plosa pārmaiņu vēji.

Gūgļa mērķis ir sniegt cilvēkiem arvien kvalitatīvāku informāciju. Kvalitatīva informācija šī meklētāja izpratnē ir tāda, kas atbild uz cilvēka jautājumu. Interesanti, ka īstais jautājums ļoti reti tiek uzrakstīts tieši un atklāti. Tas burtiski ir jāuzmin. Tāpēc ir labi jāpazīst auditorija, jāzina tās vēlmes, ikdienas dzīve, darba gaitas. To var uzzināt nepiespiestās sarunās ar klientiem, no nejauši izmestām frāzēm, izturēšanās. Tātad kurš ir vislabākais SEO satura speciālists? Tas, kurš ikdienā gadiem ilgi kontaktē ar klientiem. Un nevis SEO satura speciālists no aģentūras. Tā ka ir absolūti maldīgi sagaidīt, ka kaut kāds nepazīstams superspeciālists ātri izdarīs kaut ko, un uz vietni sagāzīsies kaudze klientu. Tā nebūs. Tā nekad nebūs. Līdzībā izsakoties, tāda speciālista piesaistīšana ir tas pats, kas palūgt svešu cilvēku nostāties aiz sava veikala letes un sapelnīt daudz, daudz naudas, tā, lai pašam nebūtu nekas jādara. Ja arī tādu speciālistu atrast izdosies, tad samaksāt viņam tieši vai netieši iznāks daudz dārgāk, nekā strādāt pašam.

Runā, ka SEO atmaksājas daudz labāk, vairākas reizes labāk nekā maksas reklāma. Tā ir. Bet! SEO darbs rit gadiem. Patiesībā visu biznesa darbības laiku. Ir nepārtraukti jāpapildina informācija savā vietnē, lai gūglis redzētu aktivitāti un neuzskatītu lapu par mirušu. Var pārtraukt SEO aktivitātes uz ilgu laiku un nepamanīt nekādas sekas. Taču tas ir mānīgi. Sekas šajā jomā iestājas lēni un uz ilgu. Ja aug, tad lēni. Ja krīt, tad arī lēni un uz ilgu laiku.

Jaunu vietni un svaigi izveidotu domēnu gūglis nesteidzas rādīt. Viņam ir ļoti svarīgs vietnes vecums, jo tikai tā viņš var novērtēt vietnes autoritāti. Tas nozīmē, ka pirmo gadu nav vērts vispār neko gaidīt. Klientu piesaistei būs jāizmanto maksas reklāma, tikai tā var tautai pastāstīt par sevi un jaunradīto projektu. Gudri cilvēki to zina, tāpēc cenšas nopirkt pamestu domēnu, kas ir ilgi strādājis.

Ir pierasts, ka vietnes taisa vairākās valodās. Tas nozīmē, ka lapas saturu 1:1 pārtulko citā valodā. Darīt tā var, aizliegts nav, taču, redzot situāciju atslēgvārdu pasaulē, varu ar pārliecību teikt, ka tas nav efektīvi. Manuprāt, katrā valodā jātaisa pilnīgi atsevišķa vietne, jo atslēgvārdu izpēte katrā valodā sniedz būtiski atšķirīgu ainu. Turklāt gūglis ļoti skatās uz domēna vārdu un dod priekšroku tām lapām, kas atrodas tajā valstī, kurā ir cilvēks, kurš meklē. Iespiešanās tirgū ar svešas valsts domēnvārdu ir dārgs prieks, jo bez maksas reklāmas tas daudzos gadījumos vispār nav izdarāms. Vēl jāpielāgojas vietējiem maksājumu un piegādes servisiem, un vienā vietnē tīri tehniski to ir grūti izdarīt.

Ceru, ka man ir izdevies "aizvest" domu: nav maģiskās pogas, pēc kuras nospiešanas nauda sāk birt kā pa reni. Cilvēki nebeidz meklēt shēmas, kad jādara maz un ienākumi ir lieli. Parasti tā nenotiek. Tā ir ilūzija. Reāls rezultāts nāk ar darbu, ar laika, domu, uzmanības ielikšanu.

SEO nav izņēmums. Ārējam speciālistam var palūgt izdarīt kādu konkrētu, ne pārāk ilgu, izmērāmu darbu. Kopumā tas ir kā ķieģelīša iemūrēšana monolītā sienā. Visa siena ir jābūvē vien pašam, neviens cits to neizdarīs. Vai uztaisīs no ģipškartona... Būs smuki līdz pirmajam lietum.

Labi speciālisti iet prom no aģentūrām, jo tur ir jāstrādā vienlaikus ar daudziem projektiem un katram iznāk veltīt tikai nedaudz laika, turklāt vēl ir steiga, termiņi, neparedzēti darbi. Tāpēc labi speciālisti pievēršas vienam projektam, uztaisa to no sākuma līdz beigām un izīrē tā pakalpojumus, tas ir, ar interneta palīdzību piesaista klientus un novirza reālā pakalpojuma sniedzējam, saņemot par to noteiktu procentu.

Tāds ir reāls stāsts par SEO pakalpojumiem. Stāstu ir rakstījis dzīvs cilvēks, kas sācis ar to nodarboties, neko daudz nezinot, un vairāku gadu laikā ir panācis vairāku tūkstošu lielu apmeklējumu. Jā, tikai vienā vietnē. Nekā diža, ja salīdzina ar speciālistiem, kas aktīvi sevi reklamē. Bet mana doma jau nav reklamēt sevi. Mana doma ir iedrošināt interneta lapu īpašniekus pašiem ķerties klāt vai vismaz saprast, ko tas patiesībā nozīmē, lai spētu efektīvi un konstruktīvi komunicēt ar gudrākiem šajā jomā un negaidīt zilus brīnumus no skaidrām debesīm.

Seko mums : vai